Negatīvā ekonomiskā spirāle turpināsies

Jaunākie dati par strādājošo vidējo darba algu un algu fondu samazinājumu liek domāt, ka negatīva ekonomiskā spirāle Latvijā pastāvēs arī turpmāk: samazinoties iedzīvotāju ieņēmumiem, samazinās arī viņu izdevumi, kas savukārt ved pie uzņēmumu ieņēmumu krišanas, bezdarba pieauguma un tālākās iedzīvotāju pirktspējas mazināšanas.  

 Oktobrī bezdarba līmenis Latvijā, pēc Eurostat datiem, sasniedza augstāko līmeni Eiropas Savienībā – 20,9%. Ņemot vērā nākama gada valsts budžetā paredzētos samazinājumus, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja mazināsies arī turpmāk. Samazināsies arī algu fondi, it īpaši nozarēs, kas saistītas ar iekšējo patēriņu.  

Vidējā alga Latvijā 2009. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada 3. ceturksni, samazinājusies vidēji par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šis skaitlis neizskatās īpaši liels, taču pavisam cita aina paveras, apskatot darba algu fondu. Ņemot vērā nodarbināto skaita samazinājumu, izmaksātās darba algas kopapjoms Latvijā gada laikā samazinājies par 30,58%. Tātad, Latvijā nodarbinātie saņēma gandrīz par trešdaļu mazāk, nekā pirms gada.  

Vidējā bruto darba alga visvairāk samazinājusies valsts pārvaldē (-21,5%), izglītības nozarē (-10,2%), veselības un sociālās aprūpes nozarē (-13,2%), mākslas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs (-16,3%). Šeit ir runā tikai par vidējo algu – valsts finansētos sektoros, samazinoties vidējām algām, vidējais nostrādāto darba stundu skaits samazinājās pārsvarā par 12%. Tajā pašā laikā privātajā sektorā, kur vidējās algas samazinājās mēreni, kopā ar nodarbināto skaitu ievērojami saruka atalgojuma fonds.  

Algu fonda samazinājuma čempioni ir būvniecības nozare, kur algu fonds sarucis par 53,14%, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu nozare (-41,76%), kā arī apstrādes rūpniecība (-36,47%). Vismazākais algu fonda samazinājums bija ieguves rūpniecība un karjeru izstrādē, kur fiksēts samazinājums par 7,57%. Jāatceras, ka nodarbināto skaits šajā nozarē arī pirms krīzes bija mazs (2008. gada 3. ceturksnī vidējais darbinieku skaits bija 3 tūkstoši, 2009. gada 3. ceturksnī – 2,8 tūkstoši).  

Otrais zemākais algu fonda samazinājums bijis IT un komunikācijas pakalpojumu sfērā, kur algu fonds samazinājies par 19,59%, vidējais darbinieku skaits par 20,2%, bet palikušajiem darbiniekiem algas vidēji pat pieauga par 0,7%.  

Kā parasti, aiz iekavām ir „aplokšņu” algas. Nav iespējams precīzi noteikt, par cik reāli samazinājās algas un algas fondi, jo liela daļa algu privātajā sektorā tiek maksāta „aploksnēs” un, acīmredzot, pēdējā gada laikā aplokšņu algu daļa ir tikai pieaugusi. Tomēr var apgalvot, ka augstākminētā informācija diezgan labi atspoguļo reālās tendences. Pirmkārt, reālajai situācijai atbilstoši ir samazinājuma skaitļi valsts pārvaldē, izglītības un veselības aprūpes sektorā – algas ir „baltas”. Otrkārt, parasti legāli maksā algas nozarēs, kur to līmenis ir salīdzinoši augsts, piemēram, finanšu pakalpojumu vai IT sektorā.  Aplokšņu algu saņēmējiem reālais ienākumu kritums varētu būt  pat augstāks, nekā rāda oficiālā statistika, kas  neņēma vērā „aplokšņu” algu samazinājumu. Darbiniekus, kas saņēma algu aploksnē, algu samazinājums skāra vispirms. 

Aleksejs Marčenko, Hipo Fondu analītiķis